Tāpat kā pagājušajā gadā, no 1.aprīļa stājas spēkā ierobežojumi saistībā ar egļu astoņzobu mizgrauža (Ips typographus) masveida savairošanos un to ietekmi uz mežu audzēm.
Ierobežojumi saimnieciskajā darbībā un aizsardzības pasākumi kaitēkļu kontrolei un apkarošanai tiek paredzēti līdz 31.augustam, saskaņā ar Valsts Meža Dienesta rīkojumu Nr.1, kas izdots šī gada 9.janvārī.

Šis kukainis ir kaitīgs tieši egļu audzēm, taču, ja audzē gadīsies arī kāda priede – arī tā var tikt bojāta. Šī kaitēkļa mērķis ir iekļūt lūksnes kārtā – koka mizas visdziļākajā slānī – kas pārvada organiskās vielas, tātad koka asinsritē. Rezultātā, ja koks nav pietiekoši spēcīgs un invāzija pārāk liela, koks aiziet bojā un mizgrauzis savā gūstā spēj pārņemt veselas mežu audzes, radot postījumus lielākus nekā vēju un vētru radītie.
Jo resnāks koks – jo vairāk mizgraužu! Ir vajadzīgi tikai daži tūkstoši vaboļu, lai iznīcinātu vienu koku, taču, no šī viena cietušā koka, var tikt bojāti pat 5 citi koki.
 
Ja apsaimniekošanā ir vidēja vecuma un vecas egļu audzes, viennozīmīgi jāseko līdzi sava meža sanitārajam stāvoklim. Iegūt informāciju par vērtīgajām egļu audzēm  un to aizsardzības zonām iespējams Meža valsts reģistra karšu sadaļā un LVM GEO karšu pārlūkā
 

Kā atpazīt svaigi invadētu koku?

Mizgrauža svaigi “apmeklētie” koki ir egles ar zaļām skujām un svaigiem vienu milimetru lieliem caurumiem – ieskrejām koka stumbrā, un pie koka saknēm ir sakrājušies brūni mizas milti. Iespējams, ar jau vietām nolobījušos mizu.
 

Ko darīt mežu īpašniekam, ja meža audzē konstatēts mizgrauzis?

Ja tie ir vismaz 10 gab./ha, nepieciešams vērsties VMD pēc  sanitārā atzinuma uz kā pamata attiecīgi tiks izsniegts apliecinājums sanitārajai cirtei vai sanitārajai kailcirtei.
Kā arī, laicīgi līdz mizgraužu mošanās brīdim jāizvāc izgāztos vai citādi bojātos skujkokus, lai, mizgrauzim mostoties, nav iespējas attīstīties tajos.